Vai izlīgums ar cietušo automātiski izbeidz kriminālprocesu?
Autores norāde publicēšanai: zvērināta advokāte Krista Milberga
1. Kad izlīgums var būt pamats atbrīvošanai no kriminālatbildības?
Izlīgums kriminālprocesā ir iespēja cietušajam un personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, panākt savstarpēju vienošanos par noziedzīgā nodarījuma radītā konflikta atrisināšanu. Tomēr izlīgums pats par sevi nenozīmē automātisku kriminālprocesa izbeigšanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 58. panta otro daļu no kriminālatbildības var atbrīvot personu, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izņemot nodarījumus, kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve, ja panākts izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi, persona pēdējā gada laikā nav tikusi atbrīvota no kriminālatbildības par tīšu noziedzīgu nodarījumu, noslēdzot izlīgumu, un pilnīgi novērsusi radīto kaitējumu vai atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu. Šie nosacījumi jāvērtē kopumā.
Arī tad, ja minētie priekšnoteikumi izpildīti, procesa virzītājam jāizvērtē konkrētās lietas apstākļi. Kriminālprocesa likuma 379. panta pirmās daļas 2. punkts paredz izmeklētāja ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurora vai tiesas tiesības, nevis beznosacījuma pienākumu izbeigt kriminālprocesu uz izlīguma pamata. Atsevišķi jānošķir Kriminālprocesa likuma 377. panta 9. punktā paredzētais kriminālprocesu nepieļaujošais apstāklis attiecībā uz izlīgumu noteiktos procesos, kurus var uzsākt tikai pēc cietušās personas pieteikuma, ievērojot šajā normā noteiktos izņēmumus. Tātad nozīme ir ne vien izlīguma faktam, bet arī nodarījuma juridiskajai kvalifikācijai un konkrētajam procesa izbeigšanas tiesiskajam pamatam.
2. Vai cietušajam ir pienākums piekrist izlīgumam?
Cietušajam nav pienākuma piedot pāridarītājam vai piekrist izlīgumam. Kriminālprocesa likuma 381. panta trešā daļa paredz, ka izlīgumā jānorāda tā brīvprātīgums, pušu izpratne par sekām un izlīguma nosacījumi. Saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu samierināšanos var veicināt Valsts probācijas dienesta apmācīts starpnieks, kura iesaistīšanu noteiktajā kārtībā var rosināt procesa virzītājs. Savukārt piektā daļa regulē izlīguma parakstīšanu procesa virzītāja vai apmācīta starpnieka klātbūtnē un pieļauj arī notariāli apliecināta izlīguma iesniegšanu. Pirms parakstīšanas cietušajam būtiski pārliecināties, vai vienošanās aptver visu prasīto kaitējuma kompensāciju, vai samaksa jau veikta un kādas saistības vēl jāizpilda. Īpaša piesardzība nepieciešama vardarbības vai atkarības attiecību gadījumos, kuros brīvprātība jāvērtē sevišķi rūpīgi.
3. Vai apsūdzētajam jāatzīst sava vaina?
Izlīgums nav veids, kā vienlaikus pilnībā noliegt apsūdzību un pieprasīt kriminālprocesa izbeigšanu uz izlīguma pamata. Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 2025. gada 30. jūnija lēmumā lietā Nr. SKK-50/2025 skaidroja, ka vainīguma atzīšana šajā kontekstā nozīmē piekrišanu apsūdzībā norādītajiem faktiskajiem apstākļiem un to juridiskajai kvalifikācijai. Daļēja vainīguma atzīšana nav pietiekams pamats kriminālprocesa izbeigšanai uz izlīguma pamata. Senāts vienlaikus uzsvēra, ka Kriminālprocesa likuma 379. panta pirmās daļas 2. punkts piešķir tiesai izvēles iespēju, tādēļ pat tad, ja visi priekšnoteikumi ir konstatēti, procesa izbeigšana nav obligāta. Šī atziņa ir īpaši nozīmīga situācijās, kad persona piekrīt atlīdzināt kaitējumu, bet apstrīd būtiskus apsūdzības apstākļus.
4. Vai izlīgumu drīkst noslēgt arī tiesvedības laikā?
Izlīgums iespējams ne tikai pirmstiesas kriminālprocesā, bet arī lietas iztiesāšanas laikā. Kriminālprocesa likuma 536. panta pirmā daļa paredz iespēju cietušajam un apsūdzētajam likumā noteiktajos gadījumos paziņot par izlīgumu līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu. Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 2021. gada 31. augusta lēmumā lietā Nr. SKK-95/2021 norādīja, ka tiesai jāpārliecinās par pušu brīvu gribu, izlīguma seku apzināšanos un apsūdzētā vainīgumu. Ja nepastāv obligātās aizstāvības gadījums, aizstāvja piekrišana pati par sevi nav priekšnoteikums lēmuma pieņemšanai par atbrīvošanu no kriminālatbildības. Tādēļ izlīguma iespēja jāizvērtē savlaicīgi, bet nav pareizi uzskatīt, ka to vairs nevar apspriest pēc lietas nodošanas tiesai.
5. Kādas ir izlīguma sekas un kā praktiski rīkoties?
Pirms izlīguma noslēgšanas abām pusēm jāapzinās, ka kriminālprocesa izbeigšana uz izlīguma pamata saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379. panta pirmās daļas 2. punktu ir nereabilitējošs procesa izbeigšanas pamats. Tā nav personas attaisnošana, un noteiktos gadījumos šādam nolēmumam var būt nozīme turpmākā juridiskā izvērtējumā. Cietušajam ieteicams precīzi dokumentēt atlīdzināto kaitējumu, savukārt aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms izlīguma noslēgšanas ar aizstāvi jāizvērtē apsūdzība, pierādījumi un izlīguma tiesiskās sekas. Ja vienošanās paredz maksājumus vai citas darbības nākotnē, skaidri jānorāda to izpildes termiņi un apliecināšanas kārtība. Strīdus gadījumā svarīgi neparakstīt dokumentu, kura sekas nav pilnībā saprotamas.
6. Juridiskā palīdzība kriminālprocesā
Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, Kriminālprocesa likuma 80. panta trešā daļa paredz aizstāvja nodrošināšanu ar procesa virzītāja starpniecību, ja nav noslēgta vienošanās ar advokātu un aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona to vēlas. 81. pants paredz aizstāvja uzaicināšanu atsevišķās procesuālajās darbībās. Savukārt 85. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts nosaka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību personas mantiskā stāvokļa dēļ vai obligātās aizstāvības gadījumos; lēmumu pieņem procesa virzītājs. Aizstāvja nodrošināšana un atbrīvošana no samaksas ir atšķirīgi juridiski jautājumi.
Cietušajam juridiskās palīdzības saņemšanu regulē Kriminālprocesa likuma 108. pants. Tā 5.^1 daļa noteiktos apstākļos paredz advokāta kā juridiskās palīdzības sniedzēja nodrošināšanu pēc procesa virzītāja lēmuma, tostarp īpaši aizsargājamam cietušajam un personai, kuras materiālais stāvoklis liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Tas nav tas pats mehānisms, kas aizstāvja uzaicināšana aizdomās turētajam vai apsūdzētajam.
Pirms rīkoties, ieteicams konsultēties ar advokātu.
Rezervēt konsultācijas laiku