Viedoklis: Bāriņtiesu likvidācija – solis pretim profesionālai un efektīvai aizsardzībai

Pievienojos Tiesībsardzes un kolēģes Karīnas Palkovas atzinumā paustajām atziņām un pamatojumiem par nepieciešamību steidzami valsts izpildvarai un likumdevējai varai rīkoties, lai pārtrauktu bērnu vislabākās intereses apdraudošo kuslo un sistēmisko realitāti, kas saistīta ar bāriņtiesu darbību, to pakļautību pašvaldībām un smagnējo lēmumu uzraudzības mehānismu, kas balstās uz fizisku personu spēju vai nespēju savas un bērnu likumīgās intereses aizstāvēt.

Esmu paudusi savu redzējumu lielu laiku pirms un iepriekšējo Bāriņtiesu likuma grozījumu laikā(2014.gadā). Esmu arī paudusi savu attieksmi un redzējumu arī par daudziem citiem jautājumiem.

Bet šoreiz gribu paust savu redzējumu par to, kā būtu situācija risināma.

Šobrīd Latvijas bāriņtiesas pilda pārāk daudz un savstarpēji nesaistītu funkciju, kas bieži vien noved pie neefektivitātes, kompetences trūkuma un sistēmiskām kļūdām. Bāriņtiesas savā pašreizējā formātā ir likvidējamas, to funkcijas nododot specializētiem profesionāļiem un tiesu varai. Tas novērstu interešu konfliktus un nodrošinātu objektīvu, tiesisku lēmumu pieņemšanu.

Funkciju pārdale: kuram būtu jādara kas?

• Bērnu tiesību aizsardzība un tiesību pārtraukšana: Šo kritiski svarīgo lomu pārņem centralizēts Bērnu tiesību aizsardzības centrs (BTAC) ar spēcīgu reģionālo speciālistu tīklu. Varbūt, ka šo funkciju varētu īstenot arī Tiesībsarga biroja nodaļa, lai saīsinātu birokrātisko ceļu. Šiem speciālistiem, operatīvi izvērtējot situāciju vietējā līmenī, būtu tiesības ierosināt vecāku aizgādības tiesību pārtraukšanu. Procesuāli visas sarunas ar bērniem un pieaugušajiem fiksējamas videopierādījumos.

• Tiesiskā uzraudzība: Lai novērstu patvaļu, BTAC reģionālo speciālistu ierosinājumus par bērna izņemšanu no ģimenes un aizgādības tiesību pārtraukšanu, kā arī jautājumus par bērna mantas pārvaldību turpmāk skata un lemj izmeklēšanas tiesneši.

• Jautājumu par aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem varētu ierosināt prokurors, vienlaicīgi izvērtējot arī vecāku iespējamo krimināltiesisko atbildību par cietsirdību, nolaidību u.c. iespējamām darbībām un bezdarbībām. Jautājuma izlemšana piekristu tiesnesim.

• Aizgādības pārtraukšanas un atņemšanas lietās vecākiem jānodrošina valsts apmaksāts juridiskās palīdzības sniedzējs advokāts uz zvērinātu advokātu vecākā norīkojuma pamata.

• Aizbildnība un audžuģimenes: Jāizveido vienots profesionālu aizbildņu un audžuģimeņu reģistrs, ko pilnībā pārraudzītu Pašvaldības sociālais dienests – iestāde, kas jau šobrīd vistuvāk pārzina sociālās palīdzības procesus un spēj sniegt reālu atbalstu un profilaktisko darbu ar ģimenēm.

• Notariālie pakalpojumi: Vēsturiskais mantojums, kur bāriņtiesas lauku reģionos veic apliecinājumus, ir jāpārtrauc. Visas notariālās darbības pilnībā jānodod zvērinātiem notāriem.

• Pieaugušo aizgādnība: Šī šobrīd ir vājākā vieta visā sistēmā. Lai to sakārtotu, ir jāizveido pilnīgi jauns, līdz šim nepastāvējis profesionāls dienests pieaugušo aizgādnības īstenošanai. Tas nodrošinātu specializētu un cieņpilnu rīcībspējas ierobežojumu uzraudzību.

Likumi, kuros būtu jāveic grozījumi

Lai šādu reformu īstenotu dzīvē, ir nepieciešami vērienīgi grozījumi un jaunu tiesību aktu izveide:

1. Bāriņtiesu likums – šis likums ir pilnībā jāatceļ (jāatzīst par spēku zaudējušu).

2. Bērnu tiesību aizsardzības likums – jāveic fundamentāli grozījumi, nostiprinot Bērnu tiesību aizsardzības centra un tā reģionālo speciālistu jauno statusu, pilnvaras un kompetenci tiesību pārtraukšanas ierosināšanā.

3. Kriminālprocesa likums un Civilprocesa likums – jāpaplašina izmeklēšanas tiesnešu kompetence, nosakot kārtību, kādā tie izskata BTAC reģionālo speciālistu ierosinājumus un pieņem lēmumus par bērnu izņemšanu no ģimenes.

4. Civillikums – nepieciešami grozījumi Ģimenes tiesību daļā (par aizgādības tiesību pārtraukšanas un atjaunošanas jauno procesuālo kārtību, bērna mantas pārvaldību) un Mantojuma tiesību daļā (notariālās un apliecinājumu funkcijas).

5. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums – jāpaplašina sociālo dienestu funkcijas, nosakot pienākumu uzturēt un pārraudzīt aizbildņu un audžuģimeņu reģistru.

6. Notariāta likums – jāparedz kārtība, kādā zvērināti notāri pārņem līdzšinējās bāriņtiesu veiktās notariālās darbības reģionos.

7. Pašvaldību likums – jāizslēdz bāriņtiesas no pašvaldību obligāti izveidojamo iestāžu loka.

8. Jauna likuma izveide: Pieaugušo profesionālās aizgādnības dienesta likums – nepieciešams pilnībā jauns likums, kas regulētu jauna centralizēta un profesionāla dienesta izveidi pieaugušo aizgādnības uzraudzībai.

9. Nepieciešami grozījumi Tiesībsarga likumā, Bērnu tiesību aizsardzības centra likumā, Prokuratūras likumā, Advokatūras likumā, Civilprocesa likumā un likumā Par Tiesu varu, lai noteiktu, ka izmeklēšanas tiesneši darbojas gan Kriminālprocesa likuma, gan Civilprocesa likuma regulējuma ietvaros.

Varbūt šeit paustais mans redzējums paātrinātu lietu sakārtošanu bērnu vislabākajās interesēs. Un jau esošie bērni patiešām netiks vairs mētāti pa neskaitāmām audžuģimenēm un krīzes centriem šurpu turpu.

2026.gada 6.jūnijā, Valmierā

Individuāli praktizējoša zvērināta advokāte Krista Milberga,

četru bērnu mamma

www.angellawyerkrista.lv

Par patieso valsts attieksmi pret bērna tiesībām

būt abu vecāku apgādātam

Ļoti sen neko nebiju rakstījusi.

Tomēr jau vairākas dienas prasīt prasās iziet tautās kādas problemātikas trejšķautne. Raudzīšu to izvērst, cik vien iespējams vienkārši. 

Kā zināms Latvijā ir vairāk nekā 40 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju jeb uzturlīdzekļu maksājumu parādnieku. Starp viņiem gan tēvi, gan mātes.

Bet, ja mēs runājam par patiesi mīlošu tēvu, viņš nekad apzināti nepadarīs sava bērna mātes dzīvi smagāku.

Diemžēl daudzi vīrieši, kuriem trūkst brieduma, pēc šķiršanās nedomā par bērnu, bet gan par savu ego. Viņiem ir svarīgi par katru cenu pierādīt savu taisnību, sodīt sievieti un demonstrēt varu – caur naudu, uzturlīdzekļiem, ignorēšanu vai kontroli.

Viņi no sirds tic, ka sāpina tikai savu bijušo sievieti.

Bet bērns redz visu.

Viņš redz mātes asaras. Redz viņas izdegšanu un nogurumu. Redz, kā viņai vienai ir jātiek ar visu galā.

Un, kad bērns izaug, viņš neatceras vārdus. Viņš atceras rīcību.

Īsts tēvs nekaro ar sava bērna māti. Jo viņš saprot kādu vienkāršu patiesību: pazemojot viņu, viņš salauž sirdi pats savam bērnam.

Mīlestību pret bērniem nemēra skaļos vārdos – to mēra tajā, kā tu izturies pret viņu māti. It īpaši tad, kad jūsu kopīgais ceļš jau ir šķīries.

Un tagad mums  ir atkal jauns ministru kabinets, kurš vienojies par darbu sarakstu Ministru kabineta valdības deklarācijā  un kura sastāvā ir lielākoties gādīgi, mīloši tēvi vai vīrieši, kuri sevi par tādiem uzskata. Esam sagaidījuši pirmos paziņojumus, kuru saturs liecina par to, ka, lai arī vārdos politiķi ir par bērniem, ģimenēm, par drošību un pret vardarbību, faktiski kurss ne par milimetru nemainīsies.

Jau ilgu laiku manas uzmanības laukā profesionāli un cilvēciski ir bērni, viņu tiesības dzīvot drošā un atbildīgu pieaugušo radītā vidē. Esmu paudusi savu redzējumu lielu laiku pirms un iepriekšējo Bāriņtiesu likuma grozījumu laikā. Esmu arī paudusi savu attieksmi un redzējumu arī par daudziem citiem jautājumiem.

Bet šoreiz gribu pievērst sabiedrības, Tiesībsarga birojs, tieslietu ministra Edvards Smiltēns , ministru prezidenta Andra Kulberga šādam faktam.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi dzimšanas apliecībā ierakstītie vecāki – gan māte, gan tēvs –, vienalga, vai viņi bijuši laulāti vai ne, pēc aizgādības tiesībām ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi jeb bērna likumiskie pārstāvji, kam ir vienlīdzīgas tiesības un pienākumi rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Ja vecāki šķiras, Civillikuma 178. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka kopīga vecāku aizgādība turpinās. Civillikuma 178. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar Civillikuma 178. panta ceturto daļu vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek noteikta viena vecāka atsevišķa aizgādība. Atsevišķas aizgādības noteikšana neietekmē otra vecāka pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam un saskarsmes tiesības ar bērnu, kā to paredz normatīvie akti.

No minētā secināms viennozīmīgi, ka bērna apgādnieki ir abi divi vecāki samērā ar savu mantisko stāvokli, bet abiem ir pienākums piedalīties bērna dzīvē un bērna uzturēšanā ne mazākā apmērā kā valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā.

Kam un par kuriem apgādājamajiem ir tiesības uz nodokļu atvieglojumu par apgādājamo?

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta pirmās daļas pirmajā punktā noteikto, kur ir uzskaitīti apgādājamie, par kuriem nodokļu maksātājs var saņemt atvieglojumu, tikai vienam no tiesību un pienākumu ziņā vienlīdzīgajiem vecākiem nepilngadīga bērna apgādniekiem ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem par apgādājamo bērnu.

Likums nosaka, ka vienam no apgādniekiem ir paredzēti atvieglojumi:

a) par nepilngadīgu bērnu;

b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

f) par nepilngadīgu brāli un māsu, kā arī par brāli un māsu, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;

g) par šā punkta “a”, “b”, “e”, “f” un “i” apakšpunktā minēto personu, kā arī nestrādājošu laulāto apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu;

i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;

j) par laulāto, vecākiem, vecvecākiem un bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, ja minētās personas nav strādājošas un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzītas par personām ar invaliditāti;

k) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti;

l) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir bērns vecumā līdz trim gadiem;

m) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;

n) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu.

Ja viena vecāka alga ir par mazu, lai varētu izmantot visus atvieglojumus, vecāki var bērnus sadalīt, t. i., vienu bērnu atzīmēt mātes algas nodokļa grāmatiņā, otru bērnu – tēva grāmatiņā.

Augstākā tiesa savā 27.05.2022. spriedumā Nr. SKA-727/2022 (A420276620) ir paudusi šādus secinājumus un atziņas:

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par bērnu piešķiršanas mērķis, kas minēts likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13. panta 32 daļā, ir nodrošināt, ka vecāka (ģimenes) rīcībā paliek vairāk naudas līdzekļu, ko izmantot bērna uzturēšanai un bērna vajadzību apmierināšanai. Līdz ar to šā nodokļa atvieglojuma patiesais saņēmējs ir bērns, nevis vecāks, kuram tiek piešķirts šis atvieglojums, tāpēc šā atvieglojuma rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir novirzāmi bērna vajadzībām, nevis vecāka materiālā stāvokļa uzlabošanai. Tādēļ, lemjot par nodokļa atvieglojuma piešķiršanu, ir jārīkojas bērna vislabākajās interesēs un jānoskaidro, kurš no vecākiem nodokļa atvieglojuma rezultātā iegūtos līdzekļus visefektīvāk izmantos bērna vajadzību nodrošināšanai.

Ja vecāki kopīgi īsteno bērna aizgādību un nevar vienoties, kuram no viņiem ir piešķirams nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu bērnu, šo strīdu izšķir bāriņtiesa. Normatīvajos aktos nav paredzēti konkrēti kritēriji, pēc kādiem bāriņtiesa nosaka, kuram no vecākiem ir piešķirams nodokļa atvieglojums par bērnu. Tādējādi, lai varētu tikt sasniegts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošu bērnu mērķis, ikviens gadījums, kad vecāki kopīgi īsteno bērna aizgādību un nevar vienoties par nodokļa atvieglojuma piešķiršanu, ir vērtējams individuāli.

(Augstākās tiesas 27.05.2022. spriedums Nr. SKA-727/2022 (A420276620)).

Ja šajā priekšvēlēšanu laikā politiķi kaislīgi iestājas par bērnu labklājību, viņu tiesībām, par ģimeņu tiesībām laimīgi audzināt bērnus un gādāt par valsts demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, par katra tiesībām būt vienlīdzīgiem likuma priekšā, tad kāpēc likumdevējs ilgstoši pieļauj nevienlīdzību (sacīkstes, kara nevis abpusēju gādību) starp nepilngadīga bērna vecākiem nodokļu atvieglojuma par apgādājamo jautājumā, tādējādi ar likuma spēku radot auglīgu augsni vecāku domstarpībām par nodokļu atvieglojumiem situācijā, kad abiem vecākiem ir vienāds pienākums gādāt par bērnu? Vai bērna vislabākajās interesēs ir ilgstoši visās tiesu instancēs noskaidrot katra individuālā gadījumā, kurš  no vecākiem nodokļa atvieglojuma rezultātā iegūtos līdzekļus visefektīvāk izmantos bērna vajadzību nodrošināšanai?  Kādi ir visefektīvākās līdzekļu izmantošanas noteiktie kritēriji vispirms valsts līdzekļu izlietošanā? Kur tie ir noteikti? Nodokļu atvieglojuma par katru apgādājamo summas, kas atgriežas tautsaimniecībā paēdušāku, apģērbtāku, veselīgāku un laimīgāku bērnu izskatā, ir niecīgas salīdzinājumā ar  jau valsts izpļekerēto daudz reižu lielākiem naudas  līdzekļiem bez nekādas efektivitātes(e-veselība, vilcieni, potes, lidojumi utt.), nerunājot nemaz par ilgtspēju. 

Manā ieskatā, ja vecāki īsteno aizgādību kopīgi vai ir nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, tad nodokļu atvieglojumi par apgādājamo nepilngadīgo bērnu pienākas abiem vecākiem, tādējādi būtiski uzlabojot bērna dzīves apstākļus un nodrošinot bērna tiesības būt abu vecāku uzturētam. Tātad ir jāgroza  likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta pirmās daļas pirmajā punktā noteikto.

Šāds regulējums arī atslogotu šobrīd bāriņtiesas, nākotnē droši vien tiesas no mākslīgi paša likumdevēja izveidotas augsnē izdīgušo strīdus situāciju izskatīšanas. Un pilnīgi noteikti uzlabotu ģimeņu labklājību, negrozot un nemainot nodokļu likmes. Tādējādi nekavējoties tiktu noņemta nabadzības apdraudējuma spriedze no ģimenēm, kurās vecāki strādā, lai nodrošinātu viņu atbildībā esošu bērnu labklājību. Un reāli tiktu ielikts pamats Andra Kulberga valdības, kurā ir vairāki gadu desmitus(solījumus devuši) politikā esoši varas vīri,  deklarācijas 32.punkta izpildes uzsākšanai.

Un vēl gribētu ieskicēt nākamās tēmas rāmi: aizgādnība par pieaugušām personām. Profesionāla aizgādņu dienesta izveidošanas nepieciešamība.

Esmu par to, lai rūpes par cilvēku būtu pēc būtības, ne tikai izskata pēc pirms vēlēšanām.

Individuāli praktizējoša zvērināta advokāte Krista Milberga,

četru bērnu mamma.

Valmierā, 2026.gada 2.jūnijā

Par vecāka tiesībām apzinīgi un apzināti īstenot aizgādību par bērnu, t.sk. nodrošinot bērnam iespēju izglītoties bērnam drošā vidē atbilstoši bērna vislabākajām interesēm  

Valmierā, 

2025.gada 1.jūnijā