CIETUŠĀ TIESĪBAS KRIMINĀLPROCESĀ: KO SVARĪGI ZINĀT PIRMS LIETAS IZSKATĪŠANAS TIESĀ?

Zvērināta advokāte Krista Milberga

     Kriminālprocesā cietušais nav tikai persona, kurai nodarīts kaitējums. Viņš ir patstāvīgs procesa dalībnieks ar likumā noteiktām tiesībām aizstāvēt savas intereses, piedalīties pierādījumu pārbaudē, izmantot pārstāvja palīdzību un pieprasīt nodarītā kaitējuma kompensāciju.

    Tomēr praksē cietušie nereti nezina savas tiesības vai nokavē to īstenošanai noteiktos termiņus. Īpaši būtiski tas ir jautājumā par kaitējuma kompensācijas pieteikšanu.

     Kas cietušajam jāzina, pirms krimināllietu sāk izskatīt pirmās instances tiesā?

1. Cietušais ir pilntiesīgs kriminālprocesa dalībnieks

     Kriminālprocesa likuma 99. pants nosaka cietušā tiesības pirmās instances tiesā.

     Cietušajam ir tiesības:

• savlaicīgi uzzināt tiesas sēdes vietu un laiku;

• personiski piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

• izteikt viedokli par katru apspriežamo jautājumu;

• piedalīties pierādījumu tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;

• iesniegt procesuālus pieteikumus;

• uzstāties tiesas debatēs;

• iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu;

• pieteikt likumā paredzētos noraidījumus.

     Tas nozīmē, ka cietušais nav tikai procesa novērotājs. Viņam ir tiesības aktīvi piedalīties tiesas izmeklēšanā un aizstāvēt savas likumiskās intereses.

     Tiesiskais pamats: Kriminālprocesa likuma 97., 97.¹ un 99. pants.

2. Vai cietušais drīkst uzdot jautājumus apsūdzētajam un lieciniekiem?

     Jā. Kriminālprocesa likuma 99. panta pirmās daļas 5. punkts paredz cietušajam tiesības piedalīties katra tiesā pārbaudāmā pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē.

     Tādējādi cietušais likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā var uzdot jautājumus apsūdzētajam, lieciniekiem un ekspertiem.

     Cietušais var arī iesniegt pieteikumus par papildu pierādījumu pārbaudi, ja uzskata, ka tas nepieciešams lietā nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai.

     Tomēr jāatceras, ka apsūdzētajam ir tiesības neliecināt un neatbildēt uz jautājumiem.

     Tāpat cietušajam nav tiesību patvaļīgi noteikt pierādījumu pārbaudes kārtību — tiesas sēdes norisi vada tiesa.

     Tiesiskais pamats: Kriminālprocesa likuma 99. pants un normas, kas regulē tiesas izmeklēšanu.

3. Vai cietušais var pilnvarot citu personu pārstāvēt viņu tiesā?

     Jā!

     Kriminālprocesa likuma 104. panta pirmā daļa paredz, ka pilngadīgu cietušo — fizisku personu — var pārstāvēt jebkura pilngadīga fiziskā persona, kurai nav nodibināta aizgādnība, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus.

     Tātad pārstāvim nav obligāti jābūt advokātam.

     Pilnvarojumu var noformēt:

1. Ar notariāli apliecinātu pilnvaru.

2. Mutvārdos procesa virzītājam, kurš to noformē rakstveidā un apliecina cietušā un pārstāvja parakstus.

3. Mutvārdos tiesas sēdē, pilnvarojumu ierakstot tiesas sēdes protokolā.

     Savukārt advokāta kā cietušā pārstāvja pilnvaras apliecina orderis un īpaši šim nolūkam izdota pilnvara.

     Kriminālprocesa likuma 107. panta pirmā daļa nosaka, ka pārstāvim, ar kura starpniecību cietušais īsteno savas tiesības, ir visas cietušā tiesības.

    Tiesiskais pamats: Kriminālprocesa likuma 104., 106. un 107. pants.

4. Vai pārstāvis var sniegt liecības cietušā vietā?

     Nē! Šis ir ļoti būtisks jautājums.

     Cietušā procesuālā pārstāvība nenozīmē, ka pilnvarnieks var aizstāt cietušo personiskā nopratināšanā.

     Kriminālprocesa likuma 103. panta pirmā daļa paredz, ka liecību sniegšanas laikā cietušajam ir tādi paši pienākumi kā lieciniekam.

    Ja cietušais personiski piedzīvojis noziedzīgo nodarījumu vai viņam ir zināmi lietā būtiski apstākļi, viņa pārstāvis nevar sniegt liecības viņa vietā.

     Turklāt Kriminālprocesa likuma 469. panta otrā daļa paredz, ka tiesa var atzīt cietušā piedalīšanos krimināllietas iztiesāšanā par obligātu.

     Piemēram, ja tiesa uzskata par nepieciešamu personiski nopratināt cietušo, pārstāvja klātbūtne neatbrīvo cietušo no pienākuma ierasties tiesā.

     Tiesiskais pamats: Kriminālprocesa likuma 103., 107. un 469. pants.

5. Kaitējuma kompensācija - viena no svarīgākajām cietušā tiesībām

     Kriminālprocesa likuma 350. pants paredz cietušajam tiesības saņemt kompensāciju par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu.

      Kompensāciju iespējams pieprasīt par:

    Mantiskajiem zaudējumiem. Piemēram, ārstēšanās izdevumiem, sabojātu īpašumu vai citiem noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītiem mantiskiem zaudējumiem.

      Fiziskajām ciešanām. Piemēram, sāpēm, traumām un citām noziedzīgā nodarījuma izraisītām fiziskām ciešanām.

     Morālo aizskārumu. Piemēram, pārdzīvojumiem, pazemojumu, bailēm un citām negatīvām sekām, kas saistītas ar noziedzīgo nodarījumu.

       Taču kompensācija netiek automātiski noteikta cietušā pieprasītajā apmērā. Tiesa izvērtē pieteikumu un lietas apstākļus.

      Tiesiskais pamats: Kriminālprocesa likuma 350. un 352. pants.

6. Līdz kuram brīdim jāiesniedz kaitējuma kompensācijas pieteikums?

UZMANĪBU! ŠIS IR ĪPAŠI SVARĪGI!

     Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmā daļa paredz:

     Cietušajam ir tiesības iesniegt kaitējuma kompensācijas pieteikumu jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā.

     Tas nozīmē, ka kompensācijas pieteikumu var iesniegt gan pirmstiesas kriminālprocesā, gan pēc lietas nodošanas tiesai, ja tiesas izmeklēšana vēl nav uzsākta.

     Svarīgi saprast, ka lietas iztiesāšanas uzsākšana un tiesas izmeklēšanas uzsākšana nav viens un tas pats procesuālais brīdis.

     Ja tiesas izmeklēšana jau ir uzsākta, likumā noteiktais kompensācijas pieteikuma iesniegšanas termiņš ir beidzies.

      Tādēļ cietušajam nevajadzētu atlikt kompensācijas pieteikuma sagatavošanu uz pēdējo brīdi.

     Tiesiskais pamats: Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmā daļa.

7. Vai morālā kaitējuma apmērs ir jāpierāda?

     Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmā daļa paredz būtisku atšķirību.

     Mantisko zaudējumu gadījumā pieteikumā jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs.

     Savukārt par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām pieprasītās kompensācijas apmērs pieteikumā tikai jānorāda.

     Tas tomēr nenozīmē, ka tiesa automātiski piedzīs jebkuru cietušā norādīto summu.

     Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352. pantam tiesa, nosakot kompensācijas apmēru, vērtē noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, fiziskās ciešanas, morālā aizskāruma dziļumu, psihisko traumu un citus likumā paredzētos apstākļus.

     Tādēļ arī morālā aizskāruma gadījumā ir svarīgi sniegt tiesai informāciju par nodarītā kaitējuma raksturu un sekām.

     Tiesiskais pamats: Kriminālprocesa likuma 351. un 352. pants.

8. Vai kompensācijas pieteikumu izskatīs, ja cietušais neieradīsies tiesā?

     Jā.

     Kriminālprocesa likuma 351. panta 4.¹ daļa paredz, ka kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi no cietušā klātbūtnes.

     Tātad cietušā neierašanās pati par sevi nav pamats kompensācijas pieteikuma neizskatīšanai.

     Tomēr tas neatceļ tiesas tiesības pieprasīt cietušā personisku piedalīšanos, ja nepieciešams viņu nopratināt.

     Tiesiskais pamats: Kriminālprocesa likuma 351. panta 4.¹ daļa un 469. pants.

9. Ko darīt, ja kompensācijas pieteikums nav iesniegts savlaicīgi?

     Ja kompensācijas pieteikums nav iesniegts Kriminālprocesa likuma 351. pantā noteiktajā termiņā, tas pats par sevi nenozīmē, ka cietušais zaudē tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā.

     Kriminālprocesa likuma 350. panta trešā daļa paredz iespēju prasīt atlikušā kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja kriminālprocesā noteiktā kompensācija nav atlīdzinājusi visu kaitējumu.

     Savukārt 350. panta ceturtā daļa paredz cietušā atbrīvojumu no valsts nodevas, pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā.

     Konkrētajā situācijā jāizvērtē prasījuma tiesiskais pamats, apmērs un procesuālās iespējas.

10. Kādēļ cietušajam ir svarīgi savlaicīgi konsultēties ar advokātu?

     Kriminālprocesā būtiska nozīme ir ne tikai tam, kādas tiesības personai piešķir likums, bet arī tam, vai tās tiek izmantotas pareizi un savlaicīgi.

     Nepietiek tikai zināt, ka ir tiesības pieprasīt kompensāciju. Ir jāzina, kā to pieteikt, kā pamatot mantiskos zaudējumus, kā piedalīties pierādījumu pārbaudē un kā aizstāvēt savas intereses tiesā.

     Cietušā tiesības nav formalitāte. Tās ir instruments taisnīguma panākšanai.

     Savlaicīga juridiskā palīdzība var palīdzēt izvairīties no procesuālām kļūdām, nokavētiem termiņiem un nepietiekami pamatotiem prasījumiem.

Nepieciešama juridiskā palīdzība kriminālprocesā?

     Zvērināta advokāte Krista Milberga sniedz juridisko palīdzību kriminālprocesos, tostarp cietušo tiesību aizsardzībā, kaitējuma kompensācijas pieteikumu sagatavošanā un pārstāvībā tiesā.

     Zvērināta advokāte Krista Milberga

Juridiskās konsultācijas klātienē un attālināti.

Normatīvie avoti

1. Kriminālprocesa likuma 97. un 97.¹ pants — cietušā tiesību vispārīgie principi un pamattiesības.

2. Kriminālprocesa likuma 99. pants — cietušā tiesības pirmās instances tiesā.

3. Kriminālprocesa likuma 103. pants — cietušā pienākumi.

4. Kriminālprocesa likuma 104., 106. un 107. pants — cietušā pārstāvība.

5. Kriminālprocesa likuma 108. pants — juridiskās palīdzības sniegšana cietušajam.

6. Kriminālprocesa likuma 350. pants — kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu.

7. Kriminālprocesa likuma 351. pants — kompensācijas pieteikums.

8. Kriminālprocesa likuma 352. pants — kompensācijas apmērs.

9. Kriminālprocesa likuma 353. pants — personas, kurām var uzlikt kompensācijas samaksāšanas pienākumu.

10. Kriminālprocesa likuma 469. pants — cietušā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā.

Raksta autore: zvērināta advokāte Krista Milberga

Raksts sagatavots 2026. gada 10. oktobrī. Informācija ir vispārīga un neaizstāj konkrētas krimināllietas juridisku izvērtējumu.